Jirgena Helmsa hronika: par oriģinālu, norakstiem, attēlu pārveidojumiem un pārceļojumiem Aija Taimiņa LU AB 2010.16.06.

Präsentation zum Thema: "Jirgena Helmsa hronika: par oriģinālu, norakstiem, attēlu pārveidojumiem un pārceļojumiem Aija Taimiņa LU AB 2010.16.06."—  Präsentation transkript:

1 Jirgena Helmsa hronika: par oriģinālu, norakstiem, attēlu pārveidojumiem un pārceļojumiem Aija Taimiņa LU AB

2 Jirgena Helmsa (ap 1603- pēc 1655) hronikas noraksti

3 Jirgena Helmsa autobiogrāfija
Jirgena Helmsa autobiogrāfija Jürgen Helm (Helmes, Helms, Helmer, Georg, ap 1603-pēc 1655) Laus Deo! Anno im Junio [Geschichte der Familie Neuner-Helmes, sog. Hauptbuch). LUAB, Brotze Miscellanea 2, S

4 Helms-Brotze Johana Kristofa Broces (1742-1823) noraksts
Helms-Brotze Johana Kristofa Broces ( ) noraksts. Rīga [1771] LUAB, Brotze, Livonica 1.

5

6 Helms-Fischer. Jākoba Benjamina Fišera (1731-1793) noraksts
Helms-Fischer Jākoba Benjamina Fišera ( ) noraksts. Rīga, ap LVVA, 214.f., 6.apr. 159.l., 12.lp.

7 Helms-Bergmann 2 Gustava Bergmaņa ( ) noraksts Āraiši, 1771-pabeigts 1773.g. 24.VII; papildināts LVVA, 4038.f., 2.apr. 16.l., 7.lp.

8 Ernsta f. Kampenhauzena (no Lēdurgas) noraksts
Helms-Campenhausen. 19.gs. Linköping, Stiftsbibliothek, L7, S. 5

9 Helmsa hronikas avoti

10 Pagānu [senlatviešu] ieroči. 1. Fr. Nīenštets. Pēc 1604. LUAB, Ms
Pagānu [senlatviešu] ieroči. 1. Fr. Nīenštets. Pēc LUAB, Ms. 478, Bl.1v, Kv. Suntažos, Nīenšteta muižā, gadā atrod apbedījumus un senlietas 2. Broce pēc Helmsa Livonica 1, 10. No Nīenšteta noraksta Helmss nokopējis vairākus Nīenšteta paša zīmētus attēlu: Jersikas pils un pagānu ieroču zīmējumus. Francis Nīenštets uzskatīja, ka senā Jersikas pils atrodas Suntažos, viņa muižas teritorijā. Nīenšets tos varēja uzzīmēt tikai pēc tam, kad gada 29. jūnijā viņa muižas tuvumā Suntažos tika atrakti 2 uzkalniņu senkapi, un tajos atrada kaulus un senus ieročus, zobenus, pīķi, kara cirvi (Streihammer) un vienu dzelzs krustu (Nīenšteta hronika. Mon. Liv ant. 2, 128)

11 Jersikas pils. Pagānu vairogs jeb ģerbonis, ķivere, pūšamrags. 1. Fr
Jersikas pils. Pagānu vairogs jeb ģerbonis, ķivere, pūšamrags Fr. Nīenštets. Pēc LUAB, Ms. 478, Bl.Kv. 2. Broce pēc Helmsa Livonica 1, Jersikas pagānu ģerbonim Helmsa manuskriptā bijusi sarkana pamatne, tomēr Broce uzskata, ka „sarkano lauku laikam autors [t.i.] Helmss] pievienojis pats” (Brotze Livonica I, 10). Broce Jersikas pils zīmējumā norāda, ka pa labi ir Suntažu strauts, bet pa kreisi no pils - siena pļava.

12 Tērvete. 1. Broce pēc Helmsa. Livonica 1, 34. 2. Mirbach O. v
Tērvete. 1. Broce pēc Helmsa. Livonica 1, Mirbach O.v. Briefe aus und nach Kurland. Mitau, Litogrāfija. Litogrāfijā Tērvetes ordeņpils attēlota ar mainītām proporcijām - par labu vertikālajam virzienam. Torņi kļuvuši tievāki un garāki. Uzlabots pilsmūris: noslēdzošā arkatūra ar šaujamlogiem tikusi papildināta ar otru dekoratīvu arkatūru zemāk. Namiņš pie upes ticis pārvietots stipri tuvāk tiltam.

13 Ādaži 1. Broce pēc Helmsa 2. Johans Frīdrihs Šilings pēc Broces-Helmsa. Kokgriezums (frontispiss) No: Schilling, J. Fr. Geschichte von Neuermühlen, dessen Schloss, Kirchspiel und Kirche. Riga : Selbstverlag des Verfassers, S.

14 Daugavpils. Broce pēc Helmsa. 1771 Brotze Livonica 1, 33

15 Daugavpils. Litogrāfija. Pēc Broces-Helmsa. 1838. Napiersky C. E
Daugavpils. Litogrāfija. Pēc Broces-Helmsa Napiersky C.E. Ueber das Schloss und die Comthurei Dünaburg. In: Das Inland, Nr.7, 1838.

16 Daugavpils. Skats uz veco Dinaburgas pili
Daugavpils. Skats uz veco Dinaburgas pili. Ādams Antons Plāters ( ) pēc Broces-Helmsa Rubon, T. III. Vilnius, 1843, ad 12.s. Pārpubl. : 1. Manteuffel, Gustav v. Polnisch-Livland. Riga: bei N.Kymmel, Kokgriez. (sk. att.) 2. Manteuffel G.v. Inflanty Polskie. Poznan: Zupanski, 1879, ad s. 108.

17 Par Dinaburgas pils skatu
Helmsa hronikas attēlā no pils vārtiem uz leju veda neliels līkumains zemesceļš. Plātera zīmējumā ceļš pārveidojies par mūri. Zudusi upes pieteka augšpus pils. Attēls pārpublicēts Gustava f. Manteifela darbā Polnisch-Livland. Apraksta pirmpubl.: Livl. Gouv. Zeitung, 1868, Nr Separātizdevums: bei N.Kymmel, Kokgriezums darbā divreiz: titullapā un kā atsevišķa ielīme pie S. 56. Ielīmē kokgriezums tonēts ar dzeltenu un baltu. Tekstā Manteifelis norāda, ka attēlu veidojis grāfs Ādams Antons Plāters gadā, daļēji pēc spalvas zīmējuma Helmsa hronikā, tomēr daļēji arī pēc tolaik tai vietā vēl atrodamajām drupām (Manteuffel Polnisch-Livland.. S.57, Anm.). Manteifels piemin Napjerska “ne neinteresanto rakstu”, pie kura atrodas no kādas ordeņa hronikas paņemts vecās Dinaburgas ordeņpils skats (turpat, 58, Anm.). Kazimirs Buiņickis Piezīmēs ap g. apraksta Plāteru, kurš “zīmējis un gleznojis ar akvareļa krāsām skaistus novada skatus,putnus un zivis. Bija mana mēnešraksta Rubon līdzstrādnieks” (LUAB, Ms. 1231, Bujnicki, Kazimierz ( ). Pamietniki. Dodatki, s.8 . Publ.: Krakow, Sk. arī Bujnickis K. Klejojumi pa maziem ceļiem. Rēzekne, 2007).

18 Terra Mariana. Riga: F. Deutsch, A. Grosset, 1903. Litogrāfija. 52
Terra Mariana. Riga: F. Deutsch, A.Grosset, Litogrāfija. 52.lapa. 26,5 x 19,5 cm. Augšējā attēlā vecā Dinaburgas pils. Apakšējā – Folkenbergas pils. Oskara Eduarda Daniela Felsko (1848 Rīga- 1921), Rīgas Politehnikuma zīmēšanas skolotāja ( , no skolotāja un portretu gleznotāja Jelgavā) “kompozīcija Renesanses stilā” no albūma Terra Mariana. Akvarelis. Ap 1888.

19 Terra Mariana 1888.gadā pāvests Leo XIII priesterības 50. jubilejā no Rīgas saņēma dāvanu - krāšņu albumu Terra Mariana Albuma izveides iniciatīva piederēja uzņēmīgai poļu grāfienei Marijai Pšedzeckai (Przezdiecka; ) no Tīzenhauzenu dzimtas. Viņas iesākto darbu turpināja folkloras, etnogrāfijas un vēstures pētnieks, izdevējs, barons Gustavs Manteifels (Manteuffel; ), kurš pārraudzīja albuma grafisko sagatavošanu un sniedza iustrācijām komentārus. Pāvestam pasniegtā dāvana arī tagad ir apskatāma Romā, Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā. Tas ir lielformāta (61x45 cm) 70 pergamentu foliants. Albuma lapās ir akvareļi, tintes un tušas zīmējumi, teksts latīņu valodā, kurš daudzviet rakstīts zelta burtiem. Heinrihs Soms, DU

20 Terra Mariana : faksimilizdevums
2008. gada 8. februārī: Noris Latvijas delegācijas vizīte Modenā un kompānijas "Franko Casimo Panini" apmeklējums. Kompānija gatavo albuma "Terra Mariana" faksimilizdevumus un drukā albuma zinātniskos komentārus kopā ar reprodukcijām. Delegācijas sastāvā ir Latvijas vēstnieks Vatikānā Alberts Sarkanis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks, LNB projektu koordinatore Karīna Bandere, LNB reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja Ināra Klekere, Daugavpils Universitātes asoc. prof. Henrihs Soms, mākslas profesors Ojārs Spārītis.

21 Dinaburgas pils makets
Dinaburgas pils makets. Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja mājas lapa Muzeja maketā Plātera zīmētais pils mūris pārveidojies par noslēgtu mūra sētu, kas norobežo pagalmu.

22 Dinaburgas pils makets mērogā 1:40
Dinaburgas pils makets mērogā 1:40. Būvējis Daugavpils tautas mākslinieks Igors Manžoss Naujenes (Vecpils) pilskalns. Daugavpils novads, Naujenes pagasts. Naujenes pilskalnā uzmūrētajā pils maketā ar mūri apjoztajā, noslēgtajā pils pagalmā redzamas divas ēkas.

23 Vecā Daugavpils jeb Vecdaugavpils
Vecā Daugavpils jeb Vecdaugavpils bija ordeņa pils, kas celta laika posmā no līdz g. ordeņa mestra Ernesta no Racenburgas valdīšanas laikā. Turklāt pastāv pieņēmums, ka pils sākotnēji bijusi no koka.      g. lietuviešu karaspēks ieņem pili un noposta.      g. mestrs Gerhards no Jorkes licis pili atjaunot.      g. pēc mestra Gosvina no Herikes rīkojuma pili nostiprina ar četriem jauniem torņiem.      g. lietuvieši atkal ieņem un posta Vecdaugavas pili.      g. ordenis iebrūk krievu zemēs, kas g. veicina krievus doties pretuzbrukumā. Rezultātā ordenim atkal nācās veikt pils atjaunošanas darbus.      g. dokumentos ir teikts, ka pils vairs nav cietoksnis, bet sabrukusi pils.      g. ir doma atjaunot nocietinājumus, bet Ziemeļu kara laikā pils jau ir pamesta.      19. gs. sākumā no pils bija saglabājušās ievērojamas pilsdrupas, kuras tika krietni izpostītas ņemot akmeņus celtniecībai ceļot jauno Daugavas cietoksni no g.      19. gs. otrajā pusē no pilsdrupām gandrīz nekas nebija palicis.      g. Naujenes novadpētniecības muzejs pilsvietu iekļauj tūristu takā, uzstādot tajā vietā arī pils maketu.

24 Pirmā ilustrētā Vidzemes vēsture: Bergmann G.v. Geschichte von Livland.. Leipzig, J.Kr.Broces eksemplārs ar rokraksta papildinājumiem. Ilustrācijām Broce izmantojis arī Helmsa hronikas attēlus

25 Ērģemes pils. 1. Broce pēc Ērģemes māc
Ērģemes pils. 1. Broce pēc Ērģemes māc. Johana Ludviga Bergera (1730- pēc 1780) zīmējuma Brotze Monumente 1, Bergmann G.v. Geschichte von Livland. Leipzig, 1776, S Gravīrā, kas izgatavota pēc Broces –Bergera zīmējuma, skats attēlots apvērsti

26 Raunas pils 1. Bergmann G. v. Geschichte von Livland. Leipzig, 1776. 2
Raunas pils 1. Bergmann G.v. Geschichte von Livland. Leipzig, Broces oriģinālzīmējums Brotze Monumente 1, Gravīrā, kas izgatavota pēc Broces zīmējuma, skats attēlots apvērsti. Bez tam parādījušās izmaiņas: palielināts pils logu skaits, torņa logi vispār nav attēloti, saīsināts mūris.

27 Āraišu pastorāts. 1. 1772. Brotze Monumente 1, 49 2. Bergmann G. v
Āraišu pastorāts Brotze Monumente 1, Bergmann G.v. Geschichte von Livland. Leipzig, 1776, S.135.

28 Āraišu pastorāts no ezera puses. 1772. Zīm
Āraišu pastorāts no ezera puses Zīm. Liborijs Bergmanis ( ). LVVA, 4038.f., 2.apr., 14.l., 145.lp. Pielikums Helmsa-Bergmaņa I hronikas norakstam

29 Āraišu baznīca un pastorāts netālu no Cēsīm, no ezera puses. 1772. Zīm
Āraišu baznīca un pastorāts netālu no Cēsīm, no ezera puses Zīm. Johans Valentīns Bulmerinks ( ). LVVA, 214.f.6.apr., 159.l., 94.lp. pielikums Helmsa-Fišera hronikas norakstam

30 Rīgas panorāma. Broce pēc Helmsa. Brotze Livonica 1, 61

31 Gustavs Bergmanis pēc Broces-Helmsa. Helms-Bergmann 2. LVVA, 4038. f
Gustavs Bergmanis pēc Broces-Helmsa. Helms-Bergmann 2 LVVA, 4038.f., 2.apr. 16.l., 11.lp.

32 Rīgas panorāma. Kokgriezums. Pirmo reizi iespiests: Műnster, Sebastian
Rīgas panorāma. Kokgriezums. Pirmo reizi iespiests: Műnster, Sebastian. Cosmographia. Beschreibung aller Lender .. Basel, 1550.

33