Jirgena Helmsa hronika: par oriģinālu, norakstiem, attēlu pārveidojumiem un pārceļojumiem Aija Taimiņa LU AB 2010.16.06.

Jirgena Helmsa (ap 1603- pēc 1655) hronikas noraksti

Jirgena Helmsa autobiogrāfija Jirgena Helmsa autobiogrāfija. 1655 Jürgen Helm (Helmes, Helms, Helmer, Georg, ap 1603-pēc 1655) Laus Deo! Anno 1655. im Junio [Geschichte der Familie Neuner-Helmes, sog. Hauptbuch). LUAB, Brotze Miscellanea 2, S.164-175.

Helms-Brotze Johana Kristofa Broces (1742-1823) noraksts Helms-Brotze Johana Kristofa Broces (1742-1823) noraksts. Rīga [1771] LUAB, Brotze, Livonica 1.

Helms-Fischer. Jākoba Benjamina Fišera (1731-1793) noraksts Helms-Fischer Jākoba Benjamina Fišera (1731-1793) noraksts. Rīga, ap 1772-1774-1777. LVVA, 214.f., 6.apr. 159.l., 12.lp.

Helms-Bergmann 2 Gustava Bergmaņa (1749-1814) noraksts Āraiši, 1771-pabeigts 1773.g. 24.VII; papildināts 1774-1808 LVVA, 4038.f., 2.apr. 16.l., 7.lp.

Ernsta f. Kampenhauzena (no Lēdurgas) noraksts Helms-Campenhausen. 19.gs. Linköping, Stiftsbibliothek, L7, S. 5

Helmsa hronikas avoti

Pagānu [senlatviešu] ieroči. 1. Fr. Nīenštets. Pēc 1604. LUAB, Ms Pagānu [senlatviešu] ieroči. 1. Fr. Nīenštets. Pēc 1604. LUAB, Ms. 478, Bl.1v, Kv. Suntažos, Nīenšteta muižā, 1604. gadā atrod apbedījumus un senlietas 2. Broce pēc Helmsa. 1771. Livonica 1, 10. No Nīenšteta noraksta Helmss nokopējis vairākus Nīenšteta paša zīmētus attēlu: Jersikas pils un pagānu ieroču zīmējumus. Francis Nīenštets uzskatīja, ka senā Jersikas pils atrodas Suntažos, viņa muižas teritorijā. Nīenšets tos varēja uzzīmēt tikai pēc tam, kad 1604. gada 29. jūnijā viņa muižas tuvumā Suntažos tika atrakti 2 uzkalniņu senkapi, un tajos atrada kaulus un senus ieročus, zobenus, pīķi, kara cirvi (Streihammer) un vienu dzelzs krustu (Nīenšteta hronika. Mon. Liv ant. 2, 128)

Jersikas pils. Pagānu vairogs jeb ģerbonis, ķivere, pūšamrags. 1. Fr Jersikas pils. Pagānu vairogs jeb ģerbonis, ķivere, pūšamrags. 1. Fr. Nīenštets. Pēc 1604. LUAB, Ms. 478, Bl.Kv. 2. Broce pēc Helmsa. 1771. Livonica 1, 10. Jersikas pagānu ģerbonim Helmsa manuskriptā bijusi sarkana pamatne, tomēr Broce uzskata, ka „sarkano lauku laikam autors [t.i.] Helmss] pievienojis pats” (Brotze Livonica I, 10). Broce Jersikas pils zīmējumā norāda, ka pa labi ir Suntažu strauts, bet pa kreisi no pils - siena pļava.

Tērvete. 1. Broce pēc Helmsa. Livonica 1, 34. 2. Mirbach O. v Tērvete. 1. Broce pēc Helmsa. Livonica 1, 34. 2. Mirbach O.v. Briefe aus und nach Kurland. Mitau, 1844. Litogrāfija. Litogrāfijā Tērvetes ordeņpils attēlota ar mainītām proporcijām - par labu vertikālajam virzienam. Torņi kļuvuši tievāki un garāki. Uzlabots pilsmūris: noslēdzošā arkatūra ar šaujamlogiem tikusi papildināta ar otru dekoratīvu arkatūru zemāk. Namiņš pie upes ticis pārvietots stipri tuvāk tiltam.

Ādaži 1. Broce pēc Helmsa. 1771. 2. Johans Frīdrihs Šilings pēc Broces-Helmsa. Kokgriezums (frontispiss). 1878. No: Schilling, J. Fr. Geschichte von Neuermühlen, dessen Schloss, Kirchspiel und Kirche. Riga : Selbstverlag des Verfassers, 1878. 79 S.

Daugavpils. Broce pēc Helmsa. 1771 Brotze Livonica 1, 33

Daugavpils. Litogrāfija. Pēc Broces-Helmsa. 1838. Napiersky C. E Daugavpils. Litogrāfija. Pēc Broces-Helmsa. 1838. Napiersky C.E. Ueber das Schloss und die Comthurei Dünaburg. In: Das Inland, Nr.7, 1838.

Daugavpils. Skats uz veco Dinaburgas pili Daugavpils. Skats uz veco Dinaburgas pili. Ādams Antons Plāters (1790-1862) pēc Broces-Helmsa. 1842. Rubon, T. III. Vilnius, 1843, ad 12.s. Pārpubl. : 1. Manteuffel, Gustav v. Polnisch-Livland. Riga: bei N.Kymmel, 1869. Kokgriez. (sk. att.) 2. Manteuffel G.v. Inflanty Polskie. Poznan: Zupanski, 1879, ad s. 108.

Par Dinaburgas pils skatu Helmsa hronikas attēlā no pils vārtiem uz leju veda neliels līkumains zemesceļš. Plātera zīmējumā ceļš pārveidojies par mūri. Zudusi upes pieteka augšpus pils. Attēls pārpublicēts Gustava f. Manteifela darbā Polnisch-Livland. Apraksta pirmpubl.: Livl. Gouv. Zeitung, 1868, Nr. 126-144. Separātizdevums: bei N.Kymmel, 1869. Kokgriezums darbā divreiz: titullapā un kā atsevišķa ielīme pie S. 56. Ielīmē kokgriezums tonēts ar dzeltenu un baltu. Tekstā Manteifelis norāda, ka attēlu veidojis grāfs Ādams Antons Plāters 1842. gadā, daļēji pēc spalvas zīmējuma Helmsa hronikā, tomēr daļēji arī pēc tolaik tai vietā vēl atrodamajām drupām (Manteuffel Polnisch-Livland.. S.57, Anm.). Manteifels piemin Napjerska “ne neinteresanto rakstu”, pie kura atrodas no kādas ordeņa hronikas paņemts vecās Dinaburgas ordeņpils skats (turpat, 58, Anm.). Kazimirs Buiņickis Piezīmēs ap 1866. g. apraksta Plāteru, kurš “zīmējis un gleznojis ar akvareļa krāsām skaistus novada skatus,putnus un zivis. Bija mana mēnešraksta Rubon līdzstrādnieks” (LUAB, Ms. 1231, Bujnicki, Kazimierz (1788-1878). Pamietniki. Dodatki, s.8 . Publ.: Krakow, 2001. Sk. arī Bujnickis K. Klejojumi pa maziem ceļiem. Rēzekne, 2007).

Terra Mariana. Riga: F. Deutsch, A. Grosset, 1903. Litogrāfija. 52 Terra Mariana. Riga: F. Deutsch, A.Grosset, 1903. Litogrāfija. 52.lapa. 26,5 x 19,5 cm. Augšējā attēlā vecā Dinaburgas pils. Apakšējā – Folkenbergas pils. Oskara Eduarda Daniela Felsko (1848 Rīga- 1921), Rīgas Politehnikuma zīmēšanas skolotāja (1884-1891, no 1891 skolotāja un portretu gleznotāja Jelgavā) “kompozīcija Renesanses stilā” no albūma Terra Mariana. Akvarelis. Ap 1888.

Terra Mariana 1888.gadā pāvests Leo XIII priesterības 50. jubilejā no Rīgas saņēma dāvanu - krāšņu albumu Terra Mariana. 1186 - 1888. Albuma izveides iniciatīva piederēja uzņēmīgai poļu grāfienei Marijai Pšedzeckai (Przezdiecka; 1823-1890) no Tīzenhauzenu dzimtas. Viņas iesākto darbu turpināja folkloras, etnogrāfijas un vēstures pētnieks, izdevējs, barons Gustavs Manteifels (Manteuffel; 1832-1916), kurš pārraudzīja albuma grafisko sagatavošanu un sniedza iustrācijām komentārus. Pāvestam pasniegtā dāvana arī tagad ir apskatāma Romā, Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā. Tas ir lielformāta (61x45 cm) 70 pergamentu foliants. Albuma lapās ir akvareļi, tintes un tušas zīmējumi, teksts latīņu valodā, kurš daudzviet rakstīts zelta burtiem. Heinrihs Soms, DU http://terramariana.du.lv/lv

Terra Mariana : faksimilizdevums 2008. gada 8. februārī: Noris Latvijas delegācijas vizīte Modenā un kompānijas "Franko Casimo Panini" apmeklējums. Kompānija gatavo albuma "Terra Mariana" faksimilizdevumus un drukā albuma zinātniskos komentārus kopā ar reprodukcijām. Delegācijas sastāvā ir Latvijas vēstnieks Vatikānā Alberts Sarkanis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks, LNB projektu koordinatore Karīna Bandere, LNB reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja Ināra Klekere, Daugavpils Universitātes asoc. prof. Henrihs Soms, mākslas profesors Ojārs Spārītis. http://terramariana.du.lv/lv

Dinaburgas pils makets Dinaburgas pils makets. Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja mājas lapa. 2007. www.dnmm.lv Muzeja maketā Plātera zīmētais pils mūris pārveidojies par noslēgtu mūra sētu, kas norobežo pagalmu.

Dinaburgas pils makets mērogā 1:40 Dinaburgas pils makets mērogā 1:40. Būvējis Daugavpils tautas mākslinieks Igors Manžoss Naujenes (Vecpils) pilskalns. Daugavpils novads, Naujenes pagasts. Naujenes pilskalnā uzmūrētajā pils maketā ar mūri apjoztajā, noslēgtajā pils pagalmā redzamas divas ēkas.

Vecā Daugavpils jeb Vecdaugavpils Vecā Daugavpils jeb Vecdaugavpils bija ordeņa pils, kas celta laika posmā no 1273. līdz 1277. g. ordeņa mestra Ernesta no Racenburgas valdīšanas laikā. Turklāt pastāv pieņēmums, ka pils sākotnēji bijusi no koka.      1305. g. lietuviešu karaspēks ieņem pili un noposta.      1312. - 1313. g. mestrs Gerhards no Jorkes licis pili atjaunot.      1347. g. pēc mestra Gosvina no Herikes rīkojuma pili nostiprina ar četriem jauniem torņiem.      1418. g. lietuvieši atkal ieņem un posta Vecdaugavas pili.      1480. g. ordenis iebrūk krievu zemēs, kas 1481. g. veicina krievus doties pretuzbrukumā. Rezultātā ordenim atkal nācās veikt pils atjaunošanas darbus.      1577. g. dokumentos ir teikts, ka pils vairs nav cietoksnis, bet sabrukusi pils.      1671. g. ir doma atjaunot nocietinājumus, bet Ziemeļu kara laikā pils jau ir pamesta.      19. gs. sākumā no pils bija saglabājušās ievērojamas pilsdrupas, kuras tika krietni izpostītas ņemot akmeņus celtniecībai ceļot jauno Daugavas cietoksni no 1811. - 1829. g.      19. gs. otrajā pusē no pilsdrupām gandrīz nekas nebija palicis.      1996. g. Naujenes novadpētniecības muzejs pilsvietu iekļauj tūristu takā, uzstādot tajā vietā arī pils maketu. http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=22&prop_id=255

Pirmā ilustrētā Vidzemes vēsture: Bergmann G.v. Geschichte von Livland.. Leipzig, 1776. J.Kr.Broces eksemplārs ar rokraksta papildinājumiem. Ilustrācijām Broce izmantojis arī Helmsa hronikas attēlus

Ērģemes pils. 1. Broce pēc Ērģemes māc Ērģemes pils. 1. Broce pēc Ērģemes māc. Johana Ludviga Bergera (1730- pēc 1780) zīmējuma. 1773. Brotze Monumente 1, 224 2. Bergmann G.v. Geschichte von Livland. Leipzig, 1776, S.12. Gravīrā, kas izgatavota pēc Broces –Bergera zīmējuma, skats attēlots apvērsti

Raunas pils 1. Bergmann G. v. Geschichte von Livland. Leipzig, 1776. 2 Raunas pils 1. Bergmann G.v. Geschichte von Livland. Leipzig, 1776. 2. Broces oriģinālzīmējums. 1772. Brotze Monumente 1, 60. Gravīrā, kas izgatavota pēc Broces zīmējuma, skats attēlots apvērsti. Bez tam parādījušās izmaiņas: palielināts pils logu skaits, torņa logi vispār nav attēloti, saīsināts mūris.

Āraišu pastorāts. 1. 1772. Brotze Monumente 1, 49 2. Bergmann G. v Āraišu pastorāts. 1. 1772. Brotze Monumente 1, 49 2. Bergmann G.v. Geschichte von Livland. Leipzig, 1776, S.135.

Āraišu pastorāts no ezera puses. 1772. Zīm Āraišu pastorāts no ezera puses. 1772. Zīm. Liborijs Bergmanis (1754-1823). LVVA, 4038.f., 2.apr., 14.l., 145.lp. Pielikums Helmsa-Bergmaņa I hronikas norakstam

Āraišu baznīca un pastorāts netālu no Cēsīm, no ezera puses. 1772. Zīm Āraišu baznīca un pastorāts netālu no Cēsīm, no ezera puses. 1772. Zīm. Johans Valentīns Bulmerinks (1760-1827). LVVA, 214.f.6.apr., 159.l., 94.lp. pielikums Helmsa-Fišera hronikas norakstam

Rīgas panorāma. Broce pēc Helmsa. Brotze Livonica 1, 61

Gustavs Bergmanis pēc Broces-Helmsa. Helms-Bergmann 2. LVVA, 4038. f Gustavs Bergmanis pēc Broces-Helmsa. Helms-Bergmann 2 LVVA, 4038.f., 2.apr. 16.l., 11.lp.

Rīgas panorāma. Kokgriezums. Pirmo reizi iespiests: Műnster, Sebastian Rīgas panorāma. Kokgriezums. Pirmo reizi iespiests: Műnster, Sebastian. Cosmographia. Beschreibung aller Lender .. Basel, 1550.