Adventīvās augu sugas Latvijas florā

Präsentation zum Thema: "Adventīvās augu sugas Latvijas florā"—  Präsentation transkript:

1 Adventīvās augu sugas Latvijas florā
Bunias orientalis Nora Kabuce LU 65. zinātniskā konference

2 Pēc 1999. gada datiem Latvijas florā ir 1937 vaskulāro augu sugas
1304 – vietējās jeb autohtonās sugas 633 – svešzemju sugas: 293 dārzbēgļi jeb kultūrbēgļi 340 ievazātas jeb adventīvas sugas Efemerofīti ir epizodiski ievazātas, bet pagaidām florā nenoturīgas sugas.

3 Svešzemju sugas iedala divās grupās:
Arheofīti – sugas, kas Latvijas florā ienākušas līdz 17.gs, tiek pieskaitītas vietējai florai. Neofīti – sugas, kas Latvijas florā ienākušas pēc 17.gs. (Kurzemes hercogistes uzplaukums). Eiropā: arheofīti līdz 1492 (Amerikas atklāšana tika noteikta kā lūzuma punkts, sākās starpkontinentāla sugu pārvietošana) un vēlāk ienākušie tiek saukti par neofītiem.

4 Darba mērķis Apkopot un analizēt datus par adventīvajām augu sugām Latvijas florā un izveidot īsu konspektu par katru sugu: sugas ienākšanas gadu, vietu, kur pirmo reizi suga konstatēta, ienākšanas veidu, sastopamības biežumu Latvijā, dabisko izplatības areālu, biotopiem.

5 Metodes Kā pamats darbam tika izmantots LU Bioloģijas institūtā izveidotais svešzemju augu sugu saraksts. Dati par katru sugu tika iegūti no: LU BI kartotēkas herbāriju materiāliem (LATV, RIG, LDM) ~ 80 literatūras avotiem (Wiedemann F.J. & Weber E, K.R. Kupffer, V. Mühlenbach, C.A. Heugel, J.B. Fischer, K. Starcs, A. Šulcs u.c.), sākot ar gadu.

6 Vēsture Norādes par adventīvām sugām Latvijā ir jau no gada J.B. Fischer darbos par Livonijas (Livland) floru, kur gan bieži vien nav minēta konkrēta atradnes vieta. Sākot ar g. literatūrā tiek minētas aizvien vairāk jaunu adventīvu augu sugu atradnes Latvijas florā - botāniķu K.A. Kupffer, C.A. Heugel, C. Diercke, F. Buhse, E. Lehmann, F.J. Wiedemann & E. Weber u.c. darbos. Bijusī Livonija mūsdienās ir kā Latvija (Zemgale) un Igaunija kopā.

7 Pirmie darbi par adventīvām augu sugām Latvijas florā ir sākot ar 20
Pirmie darbi par adventīvām augu sugām Latvijas florā ir sākot ar 20.gs. sākumu: W. Rothert (1915) Die Flora des Rigaer Zentralgüterbahnhofs. V. Mühlenbach (1927) In den Sommern 1925 und 1926 auf den Bahnhöfen Rigas gefundene seltene Adventativpflanze. V. Mühlenbach (1932) Adventivflora des Rigaer Eisenbahnknotes.

8 V. Mühlenbach (1934) Über botanische Beobachtungen auf den Güterbahnhöfen des Rigaer Eisenbahnknotenpunktes. N. Malta (1936) Ienācēji Latvijas florā. A. Rasiņš (1954) Latvijas PSR nezāļu augļi un sēklas. A. Rasiņš (1960) Kritiskas piezīmes par Latvijas PSR augstāko augu floras jauniem un maz pazīstamiem taksoniem. А.А. Шулц (1972) Адвентивная растения как засорители агроценозов и рудеральных мест в Латвии.

9 А.А. Шулц (1976) Адвентивная флора на территории железнодорожных узлов г. Риге. А.А. Шулц (1977) Адвентивная флора города Риги. A. Rasiņš (1985) Par introducējamo augu ekoloģiskās bīstamības iepriekšējo novērtēšanu dabas aizsardzības stacionārā A. Rasiņš (1986) Adventīvi augi Latvijā. u.c.

10 Rezultāti Šajā darbā tika apkopota informācija par 324 adventīvām augu sugām, kuras līdz šim brīdim konstatētas Latvijas florā. 19 sugas no saraksta tika izņemtas, jo: dati par sugas esamību Latvijā balstīti tikai uz veciem (vienreizējiem) literatūras datiem, herbārijs nav suga minēta tikai gada Latvijas PSR augu noteicējā, bez norādēm par tās esamību Latvijā nepareizi noteikta suga

11 iespējams, ka suga tomēr pieskaitāma pie dārzbēgļiem
neskaidrības ar sugas taksonomisko stāvokli, sugu tomēr neizdala kā atsevišķu sugu Uz šo brīdi vēl nav apkopoti un izanalizēti dati par 37 sugām, kuru statuss ir neskaidrs: nav īsti skaidrs vai suga ir adventīva vai tomēr dārzbēglis sugai ir divējāds floristiskais statuss Latvijā (P: suga ir ļoti reta un ierakstīta LSG, bet tomēr valda uzskats, ka suga ir ievazāta Latvijā - Gypsophila paniculata skarainā ģipsene LSG, 2.kat.)

12 Kādas dzimtas pārstāvētas?
Kopā pārstāvētas 34 dzimtas: visvairāk adventīvu sugu bija Chenopodiaceae (32), Compositae (39), Cruciferae (44) un Graminae (45) dzimtās 10 dzimtās tika konstatēta tikai viena adventīva suga un pārējās dzimtās to skaits variēja no 2 – 20 Divas dzimtas – Verbenaceae un Commelinaceae Latvijās florā ir pārstāvētas tikai ar vienu sugu, kas ir adventīva.

13 Pirmā konstatēšanas vieta pēc literatūras datiem
Alūksnes, Balvu, Krāslavas, Rēzeknes, Valkas, Valmieras raj. – 1 Cēsu, Jēkabpils, Tukuma raj. – 3 Jelgavas raj. – 4 Aizkraukles, Ogres raj. – 5 Liepājas raj. – 13 Daugavpils raj. – 20 Rīgas raj

14 Pirmā konstatēšanas vieta pēc herbāriju materiāliem
Alūksnes, Balvu, Krāslavas, Tukuma, Valkas, Valmieras raj. – 1 Dobeles, Madonas, Ogres raj. – 2 Rēzeknes, Ventspils raj. – 4 Cēsu, Jelgavas raj. – 6 Jēkabpils raj. – 7 Aizkraukles raj. - 9 Liepājas raj. – 19 Daugavpils raj. – 26 Rīgas raj

15 Ienākšanas gadi Sākota ar 1800.g. sākumu adventīvās augu sugu Latvijas florā tiek konstatētas aizvien biežāk, pēdējos 50 gados ir konstatētas vairāk kā 100 jaunas sugas gadā 700 tūkst/ tonnas graudu u.c. pārvadājis LDZ. Auto pirmais LV – 1896, sākot ar 1924.g. auto sk. ievērojami paliel.

16 Kādā veidā ienākušas? Lielākā daļa adventīvo sugu Latvijā ir ievazātas ar dzelzceļu. Līdz ar dzelzceļa attīstību ir arī novērojama intensīva svešzemju sugu parādīšanās Latvijas florā: Pirmā maģistrāle (1860) Pēterburga - Varšava Latvijā iet caur Rītupi (Schogowa) – Daugavpili. 1861.g. tiek uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija Latvijā Rīga – Daugavpils.

17 1900. gada dzelzceļu līniju tīkls

18 No 20.gs. sākuma līdz I pasaules karam kopumā dzelzceļa tīkls Latvijas teritorijā palielinājās līdz 1941 km. Galvenais dzelzceļa līniju darbības uzdevums bija nodrošināt ne tikai preču plūsmu no Iekškrievijas rajoniem, bet veikt arī pasažieru pārvadājumus. 1932. gada dzelzceļu līniju tīkls

19 No 1946. līdz 1960. gadam sāka likvidēt daļu šaursliežu līniju.
Dzelzceļu līniju tīkls pēc gada

20 Kādā veidā ienākušas? Neliela daļa adventīvo sugu Latvijā ir nonākušas ar: balasta ūdeņiem (Coronopus didymus, Mercurialis annua), labību (Lappula squarrosa, Atriplex tatarica), jēlvilnu (Phalaris paradoxa, Verbascum blattaria), ievazātas kara laikā ar karavīriem (Dracocephalum thymiflorum, Medicago prostrata). ~ par 100 sugām nav zināms to ienākšanas veids.

21 No kurienes ienākušas?

22 Sastopamības biežums Tikai 2 % no visām adventīvajām sugām Latvijas teritorijā ir sastopamas bieži: Corispermum leptopterum (plānspārnu kamieļzāle) Conyza canadensis (Kanādas jānītis) Galinsoga parviflora (sīkziedu sīkgalvīte) Galinsoga quadriradiata (matainā sīkgalvīte) Chamomilla suaveolens (maura kumelīte) Bunias orientalis (austrumu dižpērkone) Elodea canadensis (Kanādas elodeja) Epilobium adenocaulon (dziedzerstublāja kazroze) Lielākā daļa sugas ir vai nu reti vai ļoti reti satopamas visā Latvijas teritorijā. ~ 10 sugām ir zināma tikai 1 atradne.

23 Kādos biotopos aug? Pārsvarā adventīvās augu sugas ir sastopamas ruderālās vietās - nezālienēs, dzelzceļu un ceļu malās, atkritumu izgāztuvēs, dārzos un bieži vien tur veido lielas audzes. Neliela daļa sugu ir izplatījušās dabīgos biotopos - jūrmalas smiltājos, mitrās vai sausās pļavās, ūdenstilpju krastos un mežos (P: Epilobium adenocaulon, Corispermum leptopterum, Lactuca tatarica, Bunias orientalis).

24 Paldies par uzmanību! Latvijas botāniķis Mühlenbach gadā ASV, pētot Sanluisas dzelzceļa floru